Unjárgga gielda oahpaha bargiid mo eastadit iešdorbmema

Unjárggas hárjehallet mo háleštit váttis áššiid birra

Foto fra kurs i selvmordsforebygging.

Maid dagat jus navddát du oahppásis lea váttis dilis? Soaittát dovddat eahpesihkarvuođa: Galggašin go jearrat? Duostan go jearrat? Maid mun dajan jus vástádus lea dan maid balan? Dát leat gažaldagat maid mii buohkat sáhttit vásihit. Ja daid sáhttá hárjehallat.

Finnmárku dárbbaša dan

Ođđa artihkal iFinnmark aviissas čájeha ahte 2024:s lei Finnmárkkus iešsorbmenproseanta duppal geardde eanet go riikka gaskamearri. Dutki Anne Silviken SANKS:s, gii 1998 rájes lea čuvvon iešsorbmema davvin, lea čielggas das mii veahkeha: rabasvuohta, máhttu ja duostat jearrat. Son čujuha erenoamážit kursii "Álgoveahkki iešsorbmenváras" dehálažžan, ja deattuha ahte duostat beroštit ii dagut olbmuid jurdagii - dat lea baicce buorre dahku. Unjárgga gielda lea váldán dán duođas.

Searválagaid válde kurssa

Mannan vahkus oasálaste 24 bargi gielddas guovttebeaivásaš kursa iešsorbmeneastadeamis maid VIVAT UNN lágidii. Oassálastit bohte buot doaimmain gielddas. Dat ahte sihke politihkkárat ja gieldda jođiheaddjit geavahedje guokte beaivvi t oasálastit sáddii čielga signála: dát guoská midjiide buohkaid. Dat mii čohkkii sin lei oktasaš fuomášupmi: dát lea juoga masa mii buohkat sáhttit šaddat buoret – beroškeahttá ámmáhis ja duogážis.

VIVAT-kursa ii leat dan birra ahte šaddat terapevtan. Dás lea sáhka signálaid fuomášit, duostat jearrat njuolga gažaldaga ja diehtit maid galgá dahkat viidásat. Vuosttašveahkki iešsorbmenvára oktavuođas lea juoga maid sáhtát hárjehallat – ja hárjehallan addá fámu go dasa lea dárbu.

Oahpaheaddjit ja doaktárat eai dađibahábut beassan searvat dán háve, muhto gielda lea bargamin oažžut VIVAT ruovttoluotta Unjárgii doallat oanehat kursii heivehuvvon sidjiide.

Eastadeapmi lea deháleamos bargu

VIVAT-kursa lea okta máŋgga doaimmas. Deháleamos bargu maid gielda bargá lea joatkit eastadit psyhkalaš buozalmasvuođa – sihke ovttaskas olbmo dásis ja systema dásis. Dát lea ulbmillaš ja guhkesáigásaš bargu mii dahko juohke áidna beaivvi, olbmuid deaivvademiin ja mo mii lágidit min bálvalusaid.

Muhto loahpaloahpas leat Unjárgga olbmot min deháleamos resurssat. Min kultuvrii gullá utnot nubbái buori – ahte mii oaidnit nubbi nuppi, fuolahit nubbi nuppis ja leat veahkkái. Dat lea juoga mainna čevllohallat, ja juoga maid mii háliidit nannet viidáseappot.

Ane nuppi čalmmis – duostta jearrat
Jus leat fuolas nuppis, dahje dus lea alddán lossa jurdagat, de oza veahkki. Don leat bures boahtin váldit oktavuođa gielda Psyhkalaš dearvvašvuođa- ja gárrenmirkobálvalusain, váldit oktavuođa fástadoaktáriin dahje riŋget Psyhkalaš dearvvašvuođa veahkketelefovdnii 116 123 – dat lea rabas birra jándora. Jus dárbbašat fáhka veahki, de riŋges 113.

 

 

Sist oppdatert

Iešsorbmen Norggas

Birrasii 700 olbmo jápmet iešsorbmema geažil Norggas juohke jagi, ja golmmas njealjis leat almmáiolbmot. Iešsorbmenlohku lea sullii 13 juohke 100 000 ássi nammii, ja Finnmárkkus lea alimus lohku olles riikkas.

Gávnnat go dan maid ledjet ohcamin?